Datu nosūtīšana uz trešo valsti: ko tas nozīmē, ja dati pamet ES
## Jēdziens ir neskaidrs, sekas — nē
Datu nosūtīšana uz trešo valsti notiek, tiklīdz personas dati tiek apstrādāti ārpus EEZ — vai no turienes ir **piekļūstami**. Otrā daļa bieži tiek ignorēta: pietiek ar to, ka administratoram trešajā valstī ir piekļuve. Datiem nav jāpārvietojas.
## Tas nav aizliegts
VDAR 44. un turpmākie panti atļauj nosūtīšanu, ja pastāv pamats:
- Komisijas **lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību** attiecībā uz mērķa valsti,
- **līguma standartklauzulas** ar papildu riska novērtējumu,
- vai kāds no šauri noteiktajiem 49. panta izņēmumiem.
Otrais ceļš ir ierastais — un darbietilpīgākais, jo riska novērtējums (Transfer Impact Assessment) ir jūsu, nevis pakalpojuma sniedzēja ziņā.
## Ko tas nozīmē praksē
Kas izvēlas atrašanās vietu ārpus ES, tam vajadzīgs:
1. tiesiskais pamats rakstveidā,
2. dokumentēts riska novērtējums,
3. ieraksts apstrādes darbību reģistrā,
4. un atbilde uz jautājumu, kas notiek, ja mērķa valsts iestāde pieprasa piekļuvi.
Ceturtais punkts ir tas, pie kura iestrēgst lielākā daļa pārbaužu.
## Kāpēc mēs padarām atrašanās vietu redzamu
Konfiguratorā pie katras atrašanās vietas ārpus ES ir skaidri norādīts, ka tā ir datu nosūtīšana uz trešo valsti — pirms jūs izvēlaties, nevis līguma pielikumā. Tā nav pretimnākšana, bet vienīgais veids, kā rīkoties ar informāciju, ko vēlāk nevar izskaistināt.
Drošības līmeņos NIS2 un IT-Grundschutz atrašanās vietas ārpus ES mēs vispār nepiedāvājam.
## Kas nav datu suverenitāte
Ar Vācijas datu centru vien nepietiek. Izšķirošais ir tas, **kam ir piekļuve** — un tas ietver pakalpojuma sniedzēju, tā apakšuzņēmējus un to mātesuzņēmumus. Serveris Frankfurtē, kas pieder ASV koncernam, juridiski ir citā situācijā nekā serveris, kas tam nepieder.
---
*Nav juridiska konsultācija. Jūsu konkrētā gadījuma izvērtēšanai jums vajadzīgs jūsu datu aizsardzības speciālists vai jurists.*